Latgaliešu folklora


Ekspedīcijas
Foto galerija
Videotēka
Teiceju reģistrs
Vācēju reģistrs
Šifra atslēga
Publikācijas
Pētniecība
Folkloras žanri

 




Ieražu folklora - Gadskārtu ieražas: Jāņi
10-T8-V4-Ik5
Nu kai mjas sviņām. Mjas kuojom sasalasiejam puļciņā, nu kai vot agruok jau pavysam beja pa solom.Nu vot, kur Juoņs sātā. Losom tod pa dīnu pukis tī vysaidys, nu kai psciet, kur kaidys ir, taidys i lasiejam kab sovaiduokys byutu. Vysod nu ūzula lopom vaiņuku pynom. Nūynom, vot jau i Juoņam vaiņuku dūmom. Nu vot, a tī jau pi tuo Juoņa līk spaņi, kas jau taids vacuoks, nalobs, pīlīk molkys, īlīk i kab varātu dakūrt jū. Pi zamis ir taids caurums dakūrt. Nu vot i tuos pagaleitis kamer sadag, lelā, lelā kuortī ceļ,lai daudz, daudz tuoli radzātūs. Nu vot, i leigojam apliek tuo. A tūlaik īmam da ustobai. Ustobā sīvai vīnmār beja sovs ols tasieitais. Jou Juoņdīna, Pīterdīna, vīnmār taisa olu sovu. Ili kuozys vot olu taiseja. Olu dūd, tod svīsts, sīrs līk iz sīra svīsta Juoņu muota. Itū vot, ārcom i tūs pošus šašlykus, nu tai kai vot, nu tai kai vot jū pačci i vysi jū zyna. Pynom nu ramaškom vaiņuceni, i itūs jasmiņu.
(Auleja 2013)
10-T6-V4-Ik4
Juoņūs atīt ar vaiņuku. Atņasa dāls, kas vjal ta tjav atnesa. Unučka atveda tav ar grabāzī tī īkšā. Tī nu kurbuļa ar unuku. Drabāza ta sāņa, nu kai pi myusu kur itei luocineitis kur sauc. Itei ļapuška.Tai vot. A ūgys toža pyust šūgod. Pi myusu iz leigū nelels leits beja. Drusku paleja.
(Auleja 2013)
10-T3-V2-Ik3
Svinējem labi. Sataisie ugunskur i tod dadzynoja. Ēde sīr i dzēre olu. Trokuoja vysu nakti.
(Auleja 2013)
10-T2-V2-Ik2
Ar līgo svētkiem bija tā, ka jau te kā saka, bija aizliegti, bet vēl vācu laikā dāmas staigāja dziedādamas, puiši jau bija, kā saka armijā, tie dūšīgākie paņemti leģionā, arī jau daudz nerādījās. Zinu, ka te māsīcas 3 vēl tur kur gāja dziedādamas, tad vainagus meta ezerā. Katra meta 2 vainadziņus, nu un ja saies kopā ezerā, tad apprecēsies. Tepat mēģināja, vienai sagāja, pārējām nē, nu un tā, kurai gāja, tiešām, pēc armijas, kad jau atgriezās Borislavs, tad jau apprecējās. Nu, toreiz ugunskurus tā nededzināja, bet bija darva, tā ar ko ratus smērē. Krāslavā vēl bija darvas tecinātava. Vidusskolas likos skolotājs Maslovs nesa darvu, ar ko mēs darvojām slēpes, ar lodlampu nolaidām, lai kā saka labāk slīd. Nu un ja tā veca, tad kārts galā, kā saka, pacēla, lai tālāk redz, a ugunskuru nededzināja... nu ko, agrāk sadedzināja visus zarus, tagad jau visus zarus atstāj, a mums kad tēvs mājās, pārveda zarus, sacirtām, sasējām un krievu krāsnī.
(Auleja 2013)
10-T1-V1-Ik1
Pie mums Jāņu dienā jau gadi pieci varbūt pēc kārtas sabrauc radi. No Neretas, no Viesītes, no Mālpils. Vīra māsas dēli ar ģimenēm un vēl līdzi ņem savus kaimiņus un draugus. Tad pie mums te nedēļu iepriekš tiek uzceltas teltis, nu tad sākas pie mums svinēšana. Jāņa nekur ģimenē pie mums nav bijis, bet Jāņus svinam. Izdziedam visas dziesmas kādas ir. Tie jau latgaliski neprot, tie prasa lai mēs latgaliski. Mēs tad cenšamies latgaliski. Nu, izlīgojam kārtīgi. Te pa dienas trīs līgojas. Šogad sanāca tā, ka vīram 80 gadi. Nedēļu iepriekš viņi sabrauca un nedēļu iepriekš svinējām, Līgo diena izpalika. Tā parasti lietus līst Līgo dienā. Pie stūra muca nolikta, pat divas- pilnas ar ūdeni, nu tad sākas mazgāšanās nakts laikā, ar aukstu ūdeni.
(Auleja 2013)
03-T4-V3-Ik1
Visi kaimiņi, apkārtējie nesa alu un visur uz viena kolna. Gājām tur ugunskuru kurinājām, līdz pat rītam. Rīta pusē tad visi skrējām pa rasu, meklēt tuo papardes zīdu. A kur ta te uz kolna, nava pat i krūmu nekādu. A mēs kā bērni naaptēsēm. Skrieniet tur tālāk, skrieniet, skrieniet, skrieniet, jā, tur dabūsiet. Skrienam, skrienam i nekā. Nākam atpakaļ. A tā jau bija ustīgi ļuoti. Mans tēvs spēlēja uz  veca tāda garmoška bija. Spēlēja nu tajā. Dancuojām vysu nakti ap tū ugunskuru. Dažu reizi tā sanāca, ka i zeķes bija pušu. Vajadzēja lekt pār ugunskuram pāri, aizmetās kāja . Vienu reizi, tad gan bija kā bija, aizmetās kāja un  citi leca pāri atkal pēc mums, tad gāja tur vis. Man matuos tika viens. Aizatrieca ar kāju nuo ugunskura, tāds sprungulītis mazs, un taisi uz galvas. Ta jau nu nekā tur jau nu nebija.
(Bērzgale 2013)
T2-02-V3-Ik1
Moza guoju gonūs, muns pīnuokums Zuoļu vokorā beja sapušķuoti gūteņas ar vaiņagim. Es dzenu iz muojom gūteņas, a man pretī noca saimeņica, i jau lelu goboleņu prīkšā jei mon guoja ar sīru un svīstu. Man vajadzēja dzīduot i tod viņa man deva sīru ar svīstu. I tod beja ticējums, ka gūteņas dūs daudz pīna.
(Lendži 2013)
T11-02-V6-Ik3
Juoņu ols. Kubulā (slauktivē – taida, kai siļa) - sagrauzdej malnū maizi, apleij ar iudini, lai īzavalkās iz nakti kruosai. I tod raugu īkšā i cukurs.
(Lendži 2013)
T11-02-V6-Ik2
Juoņu sīrs. Paņem pīnu, atsylda i zam akmiņa ( īlīk ķimenis). Vuoreitū sīru – ūlys īsyt, īlīk soldonā pīnā bīzpīnu i arī zam akmiņa.
(Lendži 2013)
T11-02-V6-Ik1
Augstā kuortī pacēļe kaidu spaņi voi skrytuļa darvu it vysur tuoļi tai speidēja, pi zemis mītu. Juoņūs dzīduo, doncuo, rūtaļuos guoja. Juoņim sīru sie i olu vuorie.
(Lendži 2013)
T6-02-V4-Ik1
Visi kaimiņi, apkārtējie nesa aluoju un visur uz viena kolna. Gājām tur ugunskuru kurinājām, līdz pat rītam. Rīta pusē tad visi skrējām pa rasu, meklēt tuo papardes zīdu. A kur ta te uz kolna, nava pat i krūmu nekādu. A mēs kā bērni naaptāsām. Skrieniet tur tālāk, skrieniet, skrieniet, skrieniet, jā, tur dabūsiet. Skrienam, skrienam i nekā. Nākam atpakaļ. A tā jau bija ļustīgi ļuoti. Mans tēvs spēlēja uz  veca tāda garmoška bija. Spēlēja nu tajā. Dancojām vysu nakti ap tū ugunskuru. Dažu reizi tā sanāca, ka i zeķes bija pušu. Vajadzēja lekt pār ugunskuram pāri, aizmetās kāja  . Vienu reizi, tad gan bija kā bija, aizmetās kāja un  citi leca pāri atkal pēc mums, tad gāja tur vis. Man matuos tika viens. Aizatrieca ar kāju nuo ugunskura, tāds sprungulītis mazs, un taisi uz galvas. Ta jau nu nekā tur jau nu nebija
(Lendži 2013)
Latgaliešu folklora. 2005 ©
Visus jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz webmaster@ru.lv