Latgaliešu folklora


Ekspedīcijas
Foto galerija
Videotēka
Teiceju reģistrs
Vācēju reģistrs
Šifra atslēga
Publikācijas
Pētniecība
Folkloras žanri

 




Ieražu folklora - Godu ieražas: Kāzas
10-T8-V4-IP28
Bērnu noteikšana. Lai nūteiktu bārnus, pīlīk šķeivus. Nu i, nu a cyts vjaļ īt speciāli, pasadauzš lai byutu vaira. Leigovu nas iz rūku. Nu a cyts kai čustavoj, tai atraun kuoji, lai nasašķeidāt. Kai kurs tī, kai kurs gribāja.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP27
Jaunā pāra modināšana. Nu īt jau ar maršu, mūdynova jaunū puori. Tu muzykants, vot i pīceļ. A jī dalžny tī līgava līk muzykantym tūs cymdus, tys jau olu ci kū, a tei jau tī cymdus muzykantym, ka pīcāļa. Tūlaik jau reitā, ka ustobu slauka, toža vajaga cymdus dūt. A jesli ir kaids tys bubins, kur syt, tūlaik jam vajaga jūstu, lai byutu tū bubinu pi kuo dasīt. Nu vot, taidys vysaidu daidu prišedstviju beja. A cymdus adeja pošys bajarkys. Cymdūs īadeja mustureiti, kaidu gribi. Vysvairuok jau taidus kūliedzeņus taiseja, par tū ka pa rūkai pierkstaiņus varāja, a tai nazynova. Kuram garuoki, kuram eisuoki tī pierksteni. Tak vot taidus garus kūliedzņus adieja. Nu vot, tod jau pastuosta, tam tī byus leluoka rūka, tam mozuoka. A bajarkys jau pošys adieja cymdus.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP26
Gultasvieta jaunajam pārim. Jaunais puors jau guļ tī, nu kur jau izvālās, fu, kur jaunikis pats ir guliejs, tī vot jī i guļās. Tai jau napaspie sataisāt. Pa prīkšu īt jau tī,kas vad tū pyuri, atnas tū maisu, sabuož tuos cysys. Tod aju jī atīt jaunā gultā tod jau guļ jaunais puors. Pyrmais gultā kuop tys, kura byus vierss. A toka kai i jaunī, jī jau anzyna, kai kura. Nu tod jau i vygadyvajet, kuram byus komanda - ci sīvys, ci vera. Sadza parostu prostyni, kab byutu jauna nu lyna.Agruok vysys i bie nu lyna austuos.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP25
Līgavas zagšana. Beja raizi kuozuos tai, ka zoga leigovu. Sadudmojāscyraiz leigavains, i aizbāg pa celi nu līgavas. Vysaidu taidu gadīņu beja. A kuo jei soka pīkryta bāgt? A tūraizin, aga, tys jou lobuoks beja tūraizin, ka nūveda jū! Značit jei da tam gribāja, maņ juos navajaga! I beja daža taidi gadīni, ka nedeli daža vajadzāja gaideit, puorsapraseit jīm, sok, kas zoga jū jam. Beja, beja taidi gadīni vot. Citi saprota jūkus, citi nasaprota. I taiduos kuozuos jau soka, ād, itys jau nasaprūt jūkus, navar taidu dariet.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP24
Mičošana Nu a mi;cošonā tūlaikin jau nikuo taida i nadeva. Kaidu puorneicu moš, vot tav, ar kū tu suoksi dzeivuot. Nu taidu vot deva. A leigovom peipi taidu garu iztaisa i šļapu. Da. A piec mičošonys tod jau īmičova kaidu, mmm, maitiņi, juos muosu, to ci tī draudzeni. Jai atdeva tū veļumu. I puiku kaidu nu juos pusis, ci draugu jau sasādynova, lai jau ir jaunais puors iz prīkšu. A pušķa nameta, nabeja tymā laikā.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP23
Apdziedāšana Tūraiz cīš apdzīdava. Tūraiz jau guova tī stuomači. Tagad jau tai nava, tūraiz guova. Sīvītis jau atīt, guova apdzīduot. Taidys, kurys jau dzīd, da. Tūlaik prīkšautu paņam, konfektis īkšā , lai konfektis dūd, a nadeva jom.Nu vot, sādādami jau pi tuo golda, jī jūs tī jau apdzīt. Vysaizž apdzīd – cytu pryšai, cytu napryšai. Vysaiž izasmejās. A svuots jau syrdās. Tūlaik zyvu golvu pīsvīž. Nu tai seņuok beja, as jau i nadaguodoju. Nu taidys izasmīdamīs jau beja. Daudz zynavu, kamer man ta veiramuota vjal dzīdova. Jei vys guoja tja pa kuozom.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-IP22
Dāvanas. Agruok jau duovynova tikai nauda, naudu lyka. Tagad jau vysaiž, tūraiz lyka īkšā naudu. Tagad jau tai, agruok tak treis rubli beja lela nauda, vot tī i īsvīda jīm. Cyts kas jau šūt ū pierka, a tai naudu. Kod jau taisejās īt iz bazneicu, tod jau toža duovynova naudu, naudā lyka, apr tū, ka soka, ka nazinim, kū jiusim vajaga, kū duovynuot, nūpierksit poši, kū gribāsit.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip21
Mūzika. Kūpumā jau kuozys svināja treis dīnys. Sasdiņ suoca, pyrmūdin piec pušdīņu beidza. Sasdiņ ap ostoņi vokorā suoca,a baidzuos pyrmūdiņ ap trejim. A divpadzmytūs visi vjaļ guoja āstu, paāda, a tūraizin jua kaiduos trejuos brauca pa sātys. Tak beja tī i maršy. Tūraiz vot, ē, nu, tys muzykants jau soka, ka apdzīduosim Juoni, ka veiru tai sauca. Nu vot tevi jua šas tī i apdzīduos. Tagad jau nav ni tūs maršu, nikuo, skaņ muzyka i vyss. A tūraiz jau par dzīduošonu i kaidu rubli īsvīda muzykantym. Jesli cīš daudz naudys sasvīž, tūraiz muzyka jau nūrunuota. Jou tī pītdesmit rubļu beja, ci tī symts, jou atdūt tū naudu līgavaiņam ar līgavu. A tūraiz, ka jau īt pa celi, tož jau tī īsvīž pa kaidam rubļam, pa div tīm. Vot tai tī jīm beja. I laida jau jūs guļdeitu kai sauca.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip20
Dzērieni, tosti. A nu dzierīnim nikuo taiad īpaša nabie. Ols beja, i šmakovka. Pyrmū tostu soka svuoty. Vot aicynojam pi Dīva svieteibys, par jaunū puori. Kab tāvs armuoti atītu, pi pyrmuo tosta kab tāvs ar muoti byutu. Pīlīc vysim, nu a prosa, lai tāvs ar muoti pagūdynoj sovus bārnus, lai, nu byutu loba dzeiva. A tagad tai vairuok tunoj, tūraiziņ jau tai izdzarsim par tū, tūraiz jau vaļ par tū. A ūtrā dīnā i pohmelis, i vysaiž jau. Cyts i vamdams staigoj, cyts šūrvuodamīs. A citi nikuo. Kai pīcāļa jaunū puori, tai vaļ muzyka skaņāja, kamer goldus salyka.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip19
Vieta pie galda. Jaunais puors dalžny pošā centrā, aki naprimer tja pi maņi, tai sādāt. Vot ita vot dolžny kurnibeis byut. Na centrī, nu kur ta tai pret obruozym. Lūgu tod aizkar ar kū ni beis. Ar deki aizkar, tūlaik tī uzlīk taidus vaiņukus kai sirsnenis nu puķom. Nu mirtu, ci nu taidu sprāgunu itū vot. Tī vosoā nu, nu puķeišu, nu ruozeitom kaidom. Ka ruozis auga lelys, tūraiz juos tai salīk sirds formā.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip18
Svinību vieta. Taiseja jau vairuok sātuos, ļelys sātys, emm. Nu a kam jau cīš mozenis, tod jau prasie, kam jau ir leluokys – nu kaimiņa, nu dzadzka, voj tī cotka. A tai vyspuor sāta, nu, vot taida, kai i agruok, kai i itei muna tagad. Īkšā. A ka jau vosora, tod īkšā goldy, a uorā doncoj. A ka zīmā, tod jau kai ir, ati ir. Tai jau jī tī i pasameica, pasadoncoj. Ka atbrauc nu bazneicys, zyrgus tūs jau rotus izjūdz, dasīn vysus, tī jau taida ploščadza deļ jīm. Nu vot, i tūlaik jau vysi īt īkšā. Sajam ar suoli, maizi i olūta iudisneni, nu taidu, soltu iudisneni. A suols, maizeita, tja jau iz taidom riceņom izgrīzta. A tuļuok jau capumus, tja jaunajam puoram tik suoļs ar maizi. A puorejīm ar capumym i ar olu. Tī sateik jau jūs verandī, a tūlaik jau vysus da golda. A ita jau puorkluots taids dvīļs, pa tū dvīli tūlaik aita jau. Taids sovs austais dvīļs jau tūlaik, vot pa tū i. . Nu a muzyka i spāļā, i spāļā, i doncuo, kamer uorā. Uorā jua cīš lab, namaisa nikam, vai kaidu nūjumeiti sataisie. Pamtus brauca da kaidai Baraukai vai Jeļščinai tod jau cik tī samoksuo, tod jau idūd tū lelū taidu palatku, nu kab tī varātu zam tuos palatkys doncuot, ka leits leja. Tūlaik jau beja taidi leli i masīnu brezentys. Tūs brezentys sastīpli iz vāzys. Nu, kai muocie, tai i darie.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip17
Vārti. Vuortūs jau jī kaidys varāja, taidys dzīsmis i dzīdava. Dzīduoja „Zīdi, zīdi rudzu vuorpa”, da dzīduoja itū. A itū, kur itei Aija dzīdava, tū nadzīdava „Auga, auga rūžeņa”. Ita jau reti kod izdzīdava, kura zynāva. A itū vuorpu jau juos dzīdava.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip16
Laulības. Gradzynus jau pierka līgavains. Lauleibys nūtyka bazneicā. A ka bazneicā īīt jau tūraiz, ka maitiņa ir jau stuovūklī, tūraiz tuo vaiņuceņa nūjam jau svuoča iz tuos šķeiva jau nalīk kur nu, kur salīk gradzynus. Tī jau bazneickungs padūd salikt radzynus tymā šķeivī. I tū vaiņuceni. Jesli maitiņa nav stuovūklī, značit tū vaiņuceni jau svietej, ka ir, tūraiz jau svuoča nalīk. I vysi tod jau zyna – o itei jau tī stuovūklī! I spletnis, i baumys. Nūskaita tī tūs puoterus, i jī tī atbild tūs puoterus. A tūraiziņ jau: „Jimsi sjav par sīvu tū tīu maitini?” Vot, a jei atbild: „Jā, jimšu. I leidz nuovis golam, nu iz vysa myuāz i leidz dzeivis golam”. Nu vot, tod jau prosa jam, i jis taipot, da, jā. Nu vot, pakaļ i jam jau vajadzāja skaitiet bazneickungam. Jis pasoka, a tu pakaļ povtaraješ.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip15
Nākamis rīts Iz reita jau brauc bazneicu. Brauca. Nu vot, i nu reita jau visi sasačubynova, sasalasie, sasamozguo. A līgovai ar leigavaini nadeva āst, lai jau īt da sakramentam. Nā. A itī jau, aks naguo, itī jua i āda, i izdzāra pa rumkai. Jīm jau juo nabie. Tod jau tī atbrauca, salaluo. Atbrauca jī iz sātu, nu jau da līgavainim. A tī jau ci bramys taisa, ci vuortus. Nu itīm, ka jī nu bazneicys brauca. A ka iz bazneicu brauca, bramu nataisa. Ka brauc nu bazneicys, tūraiz jau tūs vuortus taisa. Nu tī jau kab i konfektis byutu i bajarkom i panuoksnym, i vysys mašinys krota, i lai dūd, lai moksoj.A ita jau sataiseiti goldy, cyts pastota , cyts pīnu pīļaj, cyts samagonku, cyts morsa vai iudiņa, vai kuo cyta. Soka, lai dūd izdzart, a itī soka, ka myusim nav nikuo, tik itaids beja. Vot itai beja, jūkus taidus jūkava pa itū, pa celi. Nu a ka jau brauca pa celi, vera muota jau aizīt ar sovu tortu, a līgavainam jau beja juobyut sovs torts. Tagad jau tai nav, tja seņuok tai beja. Tūraiz jau īt ar tū sovu tortu, tū atdūtū da līgavai, nu da veiramuotai, nu anu veiramuotis jau panem itū tortu. I sād ar tū tortu vysu laiku prīkšā pastatātu. Tūraizin, paga, kū vjaļ tja.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip14
Līgavas izpirkšana. Nu vot vokorā līgava gaida leigavaiņa. Sād pi golda ar sovom jau tom maitiņom. Panuoksmy i bajarkys tod jau skaitejuos.panuoksnys i bajarkys tuos jau maitinis beja tuos napracātuos, jaunys.. Nu tūraizeņ jau nu tuos vot jau sasāst i stuņduos kaiduos ostoņuos deveņuos atbrauc jau līgavaiņs, jaunikis kai sauc. Vot padūd, pyrmuo bajarka kai sād jau pi ituos pi līgovys. I tai padūd vaiņuceņš jau taids beja. Viršu vainadzeni taidu mozenu. Tūraiz jau ņāma i sprauda ta vot tai līgavai jau pi golvys. Nu a padeva ta tū vainadzeni i tai jau tai pyrmajai bajarkai jau vajadzāja dūt cymdus vot. Tei padūd jam tūs cymdus jau iz tuos šķeiveiša, iz taļercenis, kai mjas sacejam, i atpakaļ cymdus. I vot, nu ita jau skaitās, ka jis, nā, jei jau izpierka tai leigovai vaiņuceni. Nu vot, tod jau atbrauca, sāstās itei vot jau družba. P labi jau ir itei pa labi līgovys a pa kreisi jau bie itei nu kai līgavaiņai kai družba. I tūraiz jau jī tī dzer, i dzer, i padoncoj, dzer da reita, i jau tī pasād. Nu vot, kū jī prosa, tū jī i nas. Tai izpierka.A pierkt vajadzāja tam, kas beja īcalts par gonu, kab nanūzogtu līgavu. Nūzoga, vot tagad pierc i moksoj. Itaida vot jau tī pyrmajam panuoksnam īdūta. A ka nūsargova, tod tūraiz jau jis cīši laimeigs. Navajag jam ni moksuot, ni byut. Nu vot, tai tī.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip13
Transports. Tymūs laikūs bieja zyrgs,a r zyrgu brauca. Linejkys taidys beja, ni taidi, kai roty, a linejkys. Nu acasāst, kuojis jau nūkar, i kučars prīkšā sād. Pa div brauca. Līgavains, līgova i tūraiz jau svuoty – pyrmī svuoty i ūtrī svuoty. A līgavains ar līgavu tod jau pa vysu brauc. A tī jau cyti pakaļ. Cytu raizi i pa divpadsmit zyrgu tī jau. I divdesmit, tī jau tai bie. Ka divedesmit, tja jau skaituos, ka lelys kuozys. Četrudesmit cylvāku tod jau skaituos družbā. A rotus kai vosorā ar kaidim ni beic zaļumym rūtuoja, a zīmā nikuo jīm naizguo. Tūraiz jau kū nu papeita iztaisa i daleimej kur tys kuplais, nu lūks tys, tam. A vosorā da, tī jau cīšuok pīleimāja, i zaļumeni, i ūzula lopys, i cereni, nu aks kur beja, i jasmini. I vjaļ kaidys, kai juos, nu kur sorkonys ūgys zīd,mmm, cārmyukšys, vot, tuos.Da.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip12
Puķes. Pukis tūraiz jau leigovai toža beja. Boltys, kaidys nu beja. A ka jau nabeja, tod jau ci i meklāja. Nu sātā kaidys jau tī zīdāja, ci pukis, kai zīmys laikā. Kai naskod, kod nabie taidu puķu, naaudzie, kai tagad mjas varim nūpierkt. Kaidys pi kuo nu beja, bet puškis bieja. Daža bie itys vor vierbenis, ka jau nabie nikaidu zīdu, tak jau vierbenis kai jau pavasarī. Izplaucātys, i ar tom jau i guoja.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip11
Vedēji. Nu a par vedieji jua vairuok vediejās krystāvs ar krystamuoti, kuri bejušs jau nu tai tymūs laikūs. A ņā, ta kaidu tod jau tāva bruoli. Jaunu navālļāja, vys jau taidi vecī guoja. Nu a ka jau apsapreciejušs, drusku padzeivuojušs, tod jau var īt. A tai jau taidus jaunus nā. Tgad jau vysaidi jauni vedieji īt. A tīraizin jau vin tik, ka jau byutu lauluoty. Ka nalauluots, tod jau itys nadar.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip10
Pūrs Pūru jau taiseja leigava poša. A pūrā, kas jau tī beja tymā laikā. Dekis, prostynis, matrasy, as jau seņūs laikus stuostu. Matrasā lyka ituos cysys. Tū sašyun taidu maisu lelu puor vysu itū gultu, i tūlaik jau lab ka byutu tys maiss, kurā pībuož tuos cysys.Prostynis, dekis i div spylvynus. Vot ita beja pyurs. A ka skapi jau veda, tī jau vyss beja juos – i kleitys, i šys tys jau lai kab byutu nu tai. Skapi veda, tī i beja pūrs. Tī jau pi līgovys vīnmār beja skapis. Skapi pierka , i bie, i veda pyuri. Nu a skrejnis tuos, tuos jau kurais beja, kurai i nabeja, vairuok skapus. A skrejnis, tja lādis tuos.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip9
Vainadziņš Vainadzeni atisieja nu mirteņom, par tū ka jei skaitās, nu kai kuozu mirteņa, līgavu mirta. Nu vot tod jau mos pi kuo jūs tagad i mos iraida. Jei ņasa laimi leigovai. I vaiņucenī ir taidi gari zori. Ita ir tadys mirtys ar eisim zorim, tīn a tuos. Tī beja mirtys ar taidim garim zorym, maņ vot jei nūsola. A ituos, kur mozuos ir, ituos nazaskaita. Na tuos mirtys.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip8
Līgavaiņa apģērbs Nua leigavaiņam, tam jau našyva, tam pierka apgierbu. Pi bindzuka lyka taidu puškeiti, boltu lentu atidu nu, kai pasciet, nu neilona. A ka nabie, tak taidys parostuos, zinit, kaidys, nu arūboj, a svuotym jau garuokys. Nu svuotym jau ar taidom divom garuokom, a līgavaiņam i panuoksnym jau taidu opoleni. Taisu vinteni sagruļļoj.
(Auleja 2013)
10-T8-V4-Ip7
Kāzas. Kleitas šūšana. Kļeitu jau šyva poši, napierka. Drāba jau nabeja duorga, lāta beja. Taišņi boltys šyva, perkeleiša kai ituo sauca. Taida bolta, bolta drābeita, pluona, pluona, taisni jau cauri speidāja. Vot tuos kleitys šyva. A šyva, taidu šyvieju beja tūraiz daudz. Bie pošys šyviejis – kaidu gribi, garu vai eisu, taidu sašyus. Tymūs laikūs beja garys, eisu nabeja. A tys veļums beja taids, tagad kai jis skaituos, bacists beja, a kai j’tagad...mmm...aj, latviski pasciet as navaru. Taids pluoneņš bie. A tūraiz bie taids rats, rats smoļcenim taidim vot caurumenim. Taids kai aiskors.Vot tys skaituos veļums. A agruok veļumu lyka tai: vīnu kuorteni, salīc, puoršyun, tūraiz ūtru lelu kuorteni i ita vot tod jū sasīn ap golvu. A ita vot mirtenis ita vot pa tom veileišom. Cyta līk tai veileitom, a cyts tikai tai sarūboj. Nu kai kurs. Nu veļumy t’yraizeņ beja smukuoki, tagad jau taidi sprosti. Izlīk tja vot i vsjo, nav tī nikuo. A tūraiz jau tī izcel taidu aukstu.
(Auleja 2013)
10-T6-V4-Ip6
Junī jou ē... četrudesmit septeni gody kai kuozys. Pēc trejim godym pīcdesmit. Treispdsmyta godā byus jau pīcdesmit godu. Mjas bazneicā bejam, laulāvuos. Sirdis zynu apleik beja. Ap bazneicu guom. Mjas apliek guojam, ita vot braucam, ziņ kai piļnavuova, izdzart ta grib ļauds. Caur styurim varzāja radzāt, apbraukt navariejs. A mjas braucam ita apļeik. Juoņa vuorty beja. Šļei da našļi, lai padūtu izdzart. Mjas šakur vuortus taisejam, ka ītu prīkšā, lai napuorskrītu. Vuortus kur soka. Ar ļīnu ar mītu prīkšā, naleidz. Apdzīduos i apsasmīs, vysaiž. Apdzīdova vysaiž. Vot tai bie. Cīš jau agruok beja. Vysaidys, i nakauneigys dzīsmys beja. Taisejīs, padgatavejīs, ba sarakstiejs. Gruomotu nav palics. Dzīsmis var taipat dzīduot. Inga i Normunds tagad dzīd. I ļeigū dzīsmis bie. I svātuos kaidys.Nu Riezeknis muzyka beja. Muzykanty, divi braty. Reidzinīki, mjas, iz kopym. Meita, dāls Reigā, vot ta mjas i svinom. Mozbārny tagad gudruoki, myus pastuosta. As aizmierstu, kū darieju, atminis nav.Ka sadūmoj, kuozuos i pa goldu pastaigoj. Leigovu zoga, svyn treis dīnys. Juons ta dzeivuoja. Atbrauca. Kūpā nadzeivuojam, nasād kai tagad kūpā sād. Laulava, salauluo. Ap bazneicu guovom, svieteja.Guom stuomačūs, guom ar sīvenom, apdzīduom, āmekovkys i cukerkys īdeva. Samagonkys kai soka. Pošy dzāram i guom citim īdevam. Zyrgi īpušķuoty.agruok cylvāki nabie rasni. Tagad rasni pi veira izīt. Agruok tīvy beja. Tagad taidy puzy.
(Auleja 2013)
10-T5-V3-Ip5
Kod ir kozas Aulejā, vusā solā bej pīvoriets ols, salūgti daudzi cūneņi, gojam stolmačūs. Daudzi dzīdova dzīsmes, apdzīdova. Es tūlaik beju nalila, ar māmu nūgoju caur durovu paksi lūreju, koda jai plīvurs, cīk jei priša. Doncova dažodis dējis - padespaņs, krakovjaks, žepers.
(Auleja 2013)
10-T3-V2-Ip4
Kuozys – 3 dīnys svin (saisdin, svātdin, pyrmudin). Saisdin pi jauņivis atbrauc jaunais cylvāks, precinīks. Visi sēdēja aiz golda, a jis pasnīdze puori goldam pušķi, jauņivei sovai. Tod nūsvinēje tū vokoru. Reitā brauce uz bazneicu, lauluotīs. Beja panuoksnīku daudz. Nu tos jaunī sasiežās, kuram rogovys, kuram komonys, i brauc pi jauņiča. Tur jau sagaida, izīt uorā tāvs ar mammu, puorjam. Mamma izīt ar izcaptu i izrūtuotu maizis kukuleit prīkšā, pasnādz jauņivei. Nu i izdzer pa gluozeitei, i īt aiz golda. A tod veļ dzīduošonys, kuozu dzīsmis apdzīd. Nu vot tos tū vokoru nūdzer, nūdoncoj, nūmičoj jauņivi. A nu reita visi brūkastoj, i jaunūs mūdynuoja i muzikanti spēlēje visim.
(Auleja 2013)
10-T2-V2-Ip3
Istaba bija pilna līdz galdam, nu tad tos, kuri nelūgti, pie mums sauca par stomačiem – stomači. Tad nevarēja tikt mazie, mēs jau pie logiem tik lūrējām, kas tur bij. Sievas sanāca, apdziedāja, bet pēc tam aizgāja prom jau. Ta jau brīvāk tika kā saka. Tad otrā dienā ko tik nedarīja, zaga tiem pāriem kurpes, vai vēl kautko. Biksēm aizšuva ciet galu, lai nevar....vai nozaga kurpes,ielika kokā. Lai saimenieces nevarētu neko uzvārīt, uzrāpās uz jumta, skursteni aizbāza, nevar kurināt rītā, dūmi neiet, nu un kad brauca mājās, tad zaga par līgavu šo un to, sevišķi kad nozaga, speciāli no krāsns, ar ko aiztaisīt to, tā saucamo - jušku, nozog un tad dari ko gribi. Tad visu laiku vilkme ir. Pats es vienās kāzās aiztaisīju, biju uzrāpies uz jumta, aiztaisīju skursteni, ar maisu aizbāzu. Nu, kā saka mūsu laikā līgavainim bija vedējtvs ar vedējmāti un līgāvai bij, saucas – svōts.. Līgavai un līgavainim pēc baznīcas mums bija, kā saak, ka salaulāja, tad līgavas svōts, kā teikt, sarīkoja drusku, nelielas pusdienas, nedaudz iekoda, alus kāda mučele neliela bija paņemta, pāris spaiņi lejamie, pa krūzei alus izdzēra un tad jau tikai brauca. Un bieži tā brauca, ka jau pa vienu ceļu brauca uz baznīcu, bet pa citu ceļu jau no baznīcas, lai pa vienu ceļu nav jābrauc. Vēl bija miršu vainadziņš līgavai, ņēma nost. Tad pēdējo vārīja kāpostu zupu, kad laida jau līgavas radus mājās. Kad kāpostu zupa, tad jau laiks braukt mājās. Nu, tagad jau nolīgst māju kautkur, piemēram “Lejasmalas”, vai vēl kautkur, atkrīt visa tā trauku vākšana, tīrīšana. Nu , dēlam, tur pie dēļiem bija lielā armijas telts uzslieta, istabā gatavojām, bija alus izbrūvēts labs. Somači arī bija, tie dzērāji. Nu, kā piedzirdīt – ielaid spainī alutiņu un vienu polšu, točna! Tur, aiz pagraba sēdēja, cik tur 5 gabali laikam sēdēja, 4 gulēja, piektais tomēr aizgāja, nenokrita vēl – stiprākais. Nu, kā bija ar mani pašu...brālēns jaunākais armijā gāja, tad jau arī tak pavadīšana bija, Broņislava kalnā, nu es dalīju alu, nu dalīju, tad viena dāma saka : “Nu ņem un pats tak arī iedzer” , un kad es iedzēru, tad sapratu, ka alus sajaukts ar šņabi un tas sit momentā. Pēc kāda laika jūtu, ka man švaki būs, es uz mājām no kalna. No rīta pamostos un saka, ka Broņka atnāks, nepalaida armijā. Točna, šis atnāk no Krāslavas.
(Auleja 2013)
10-T1-V1-Ip2
Visādas rotaļas, spēles. Nu es te biju apkopojusi, dažas ir apkopotas. Kāzās tādus jautājumus uzdeva jaunajam pārim. Kāpēc pelēkās peles apēd vairāk, baltās- mazāk, bet sarkanās- nemaz neēd? Vēl viens jautājums- uz kuru pusi zirgs guļ? Kā var ar melnu tinti uzrakstīt zaļu? Kāpēc gailis aizmiedz acis, kad dzied? Ko var darīt, lai kurpes nemin šķības? Kāpēc lietus ūdens ir mīkstāks par akas ūdeni? Kurā vietā Daugavā ir visvairāk akmeņu? Kad pele sāk peldēt?
(Auleja 2013)
10-T13-V6-Ip1
2011. gadā būs 50. kāzu jubileja. Kāzas svinēja 1961. gadā. Kā jau īstie latgalieši, kāzas svinēja 3 dienas – pirmajā dienā notika svinības pie līgavas, otrajā dienā brauca uz baznīcu un tad pie līgavaiņa uz mājām brauca.
(Auleja 2013)
02-T2-V3-IP14
Kuozys.
Sabrauca vysa kuozu draudzja. Porosti jau kuozys beja obuos pusēs, golūs kai saucja. Tod pyrmuos jau mjaitys beja, tod jau veirīša. Veirīts vjadja iz sevim. Nu a tod jau tei beja suoļeišena- vīnmār, ka sabrauca vysi, tod bungoi sišana beja- kas beja, ar tū i syta. Nu i kuram beja bise, tys suovja. Kuozu draudze ka brauca, zyrgi beja sapušķoti ar zvonim, skaņie viņ ka braucja. Stuomoči guoja kuozuos. Tod tī guoja dzīduotu iz pogolma, kas rauduo, kas dzīduo. Stoumoči apdzīduoja. Ja apdzīd tevi, tad nūteikti tev bija jodūd konfektes jīm, a ja nadūd, tod dzīduos tik ilgi, komer tu zyls paļiksi. Nu suokuma taidas smukas dzīduos, a konfekšu nadūsi, tod vyspuor vysaidus dzīduos. Vysu laiku.
Vot juos tod vysys guoja, vot, pīmāram, jaunī saguoja, nusabraucja vysy – kuozu draudzje. Pogosts- nabeja apduovynošanys suokumā, beja ūtrajā dīnā – vysi pi golda iraida nu i tod vyss te kuozys nūteik, apdzīduošana. A tod jai īt pogosts, jau ka prūm brauc. Pādejīs laikam golds jau. Nas tū syltū i tod vot pogostu ļīk. Kod izvadiešona, kod izveira muojom brauc.
Šitī jau cīmeņi, kas paļīk tja, kas jau nabrauc. A tod beja muzykonti, tod saimņīcas goja, tod suoks ļiktvysu, syltū vysu. Tod jau guo saimņīcas sazataisie i muzykanti raizī i ar puorņeicu, vot svīda kotrys naudu. Muzykonti voca naudu nu cīmeņim, i saimņīca nu cīmeņiem. I vot tod suoka uzraizj, kurīs noļīk, tod muzykanti vysaidi dzīdoja, saimņīca sev pajem kaidu dzīdojtuoju, ka kurīs nagryb voi mozuok īlyka. Ka muzykanti guoja rozdzīduoja kaidys tikai dzīsmys.
Kod pasnīdz skuobātūs kuopustus, tys skaitos, ka jau juobraucbūs prūjom cīmeņim. I tūs kuopustus tod globoj poši cīmeņi, lai kuopustus nolyktu iz golda. I skurstynus buož cīši, kam navarētu sasiļdiet tūs kuopustus, i pa azarmalu ceļuoja tys koupustu kotlys.
(Lendži 2013)
02-T5/6-V6-Ip13
Kuozās ļeigava veiramuotei duovynuoja sagu. Reitā uzkluoja goldu ar sovim galdautim. Bet veiramuote kluoja jaunam puoram gultu vokorā i devia kuplu naktskraklu jaunajai sīvai.
Skreiņa – pūralāde
(Lendži 2013)
02-T11-V6-Ip12
Kuozys
Jaunīs puors i tikai jaunī braucia uz bazneicu. Īguo bazneicā, i jaunivi vede bruoļi. Ja nabie bruoļu, tod kaida jaunuoks radinīks. A puisi otkon īvedia jaunys miatys voi muosys. Salauluo. Agruok guoja stuomuči (sādžys cylvāki), kot arī naliugti. Sataisiāja vuortus i sagaidiāja jaunū puori. Nalaiž īkšā. Pyrmīs braucia krystāvs, tikai tod jaunīs puors. I juomoksoj kuodys kompetys voi ola, šņaba. I tod apsasiāda ap goldu vysi cīmeņi i rodi, i tod, tī pat pi goldu, tī stuomuči vysus apdzīdova. I par apdzīduošanu arī deve kompetys. Tod nūsiādās pi golda panuokšnīši, kas ļeidza braucia uz bazneicu. Tod doncuo vysi.

Mičuošona.
Suoka dzīduot. Jaunīs nūņiāma sovai jaunivei vainadzeņi i izlyka sovai muosai, a jaunive nūņiāma puči pi kryušu, kas beja, i pīlyka voi sovam bruoļam, voi bruolānam. I vāluok guoja guļiāt. Ūtrā dīnā pi golda guoja tikai liugtī (bez stuomuču). Soltuos i syltuos brūkastis . Braucia iz sātu. Tī viāļ beja tai, ka pa prīkšu sviniāja pi miatys kuozys, a patom i pi puiša – jauniča ūtriā dīnā. Sviniāja vairuokys dīnys. Tymūs laikūs veira vacuoki nabeja pi miaitys, bet tikai sovā golā. A piuru vede pyrms tam – parosti kuozys nūtyka svātdin i tai vot pirmūdin, kai braukt pi puiša, pa prīkšu nūvede piuru.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip11
Uz kuozom var īt ari naaicynuoti.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip10
Apdzīduot īt tikai sīvys, kas jau ir pracātys, par dzīduošonu juom dūt konfektis, capumus un cytus gordumus.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip9
Ejūt uz pierti, jaunivei juonas jūsta un juoizkluoj uz luovys.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip8
Ejūt ustobā uz lampys juouzsvīž svīsta pyka.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip7
Nu reita veira bruoļa sīva, slaukūt ustobu, dzīd: “Voi kai gryuts, voi kai gryuts slaucāt bruoļa ustabeņ”. Par tū jai kaut kas juoīdūt.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip6
Kod jaunive cāļās nu golda juopamat cymdu puors.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip5
Kod pyrmū reizi jaunive īt uz pierti, juonas cymdu puors.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip4
Jaunivei juoapveļtei veira rodi.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip3
Izkuopūt nu rotim, jaunivei uz zyrga mugorys juonūlīk cymdu puors.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip2
Jaunū puori vad jauneča bruoļs.
(Lendži 2013)
02-T8-V1-Ip1
Kod jaunīs puors brauc pogolmā, šaun nu bļisis.
(Lendži 2013)
Latgaliešu folklora. 2005 ©
Visus jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz webmaster@ru.lv