Latgaliešu folklora


Ekspedīcijas
Foto galerija
Videotēka
Teiceju reģistrs
Vācēju reģistrs
Šifra atslēga
Publikācijas
Pētniecība
Folkloras žanri

 




Vēstītāja folklora - Teikas
10-T13-V6-Vt4
Ezerā „Skrudziņeits” ir nogrimusi baznīca un katrā Lieldienas rītā baznīcas zvani zvanīja.
(Auleja 2013)
10-T1-V1-Vt3
Teika par Aulejas baznīcu. To cēluši dominikāņu mūki, kas dzīvojuši otrpus Aulejas ezeram. Tāds mežs ir Groviriškas. Reiz bija liels mežs. Meža vidū viņi tur izcirtuši cirsmu un uzcēluši sev guļamvietu, būdu tādu. Katru rītu pāri ezeram viņi ir peldējuši uz Aulejas pusi, cēluši baznīcu. Vīrieši bija ļoti spēcīgi, no rīta pieceļas, noģērbjas, apģērbu uzliek uz muguras, papeldas, tad atkal apģērbjas un iet strādāt. Baznīca celta no vietējiem ķieģeļiem. Viņi paši ir taisījuši ķieģeļus, dedzinājuši ķieģeļus, tad veduši uz baznīcu un cēluši to. Diezgan lielu baznīcu uzcēluši. Nu tāds ir nostāsts. Nav ziņu, cik to mūku ir bijis, cik daudzi cēluši to baznīcu.
(Auleja 2013)
10-T1-V1-Vt2
Teika ir par Sīvera pussalu, klinšu pussalu. Mans tēvs to stāstīja. Tēva vienaudzis aizgājis uz ezeru, makšķerējis. Pietrūka viņam tārpu. Viņš aizgājis uz to pussalu, ar lāpstu, atrakt tārpus. Kā raka- sāka šķindēt kaut kas. Nošķindēja, nu šis domā, kas tur ir- akmens vai kas. Rok dziļāk, izrādās, ka tur ir katls. Kad viņš paraka tālāk, atraka to katlu, izrādās- pilns ar zelta naudu. Šis no priekiem nezina, ko darīt. Domā, kā to katlu mājās nogādāt. Viņš paskatās uz māju pusi- priekšā ezers. Kamēr viņš domā, kā katlu nogādāt uz mājām, tikmēr saceļas liels vējš, viss nošņāc. Paskatās uz aizmuguri- ne katla, ne zelta naudas vairs nav. Kas to katlu paņēma- nezina neviens.
(Auleja 2013)
10-T1-V1-Vt1
Teika ir par dārgumiem. Pils atrodas Sīvera krastā. Kāda laika tas pilskalns ir, nezinu. Izrakumi tur nav veikti. Neviens nekā nezina. Nostāsti apkārtnē tur ir tādi, ka pilskalnā tur ir bijis kaut kāds nocietinājums. Nostāsts vēstī, ka tur noslēptas bagātības. Uz pilskalna atrodas kopūrs- purvs. Tajā purvā ir uzkalniņi. Bērnībā ļoti labi atceros tos uzkalniņus. Šo nostāstu jau mans tēvs stāstīja. Zem tā uzkalniņa esot tās pils noliktava, kur atrodas visādas dārglietas. Cilvēki bija nolēmuši atrast tās dārglietas. Viņi raka zemi, atraka un bija redzamas tās noliktavas durvis. Uz durvīm uzraksts- kas ies iekšā, dzīvs ārā nenāks. Tā līdz šai dienai stāv tas pagrabs, neviens nav līdis iekšā.
(Auleja 2013)
Latgaliešu folklora. 2005 ©
Visus jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz webmaster@ru.lv