Latgaliešu folklora


Ekspedīcijas
Foto galerija
Videotēka
Teiceju reģistrs
Vācēju reģistrs
Šifra atslēga
Publikācijas
Pētniecība
Folkloras žanri

 




Vēstītāja folklora - Pasakas
02-T15-V3-Vp4
Seņču karaveiri upeitis kreisajā krostā atroda treis mucys zalta. Izrokušs tū zaltu i treis karaveiri soks daļāt. Sovā storpā sazastreidos. “ Es pyrmīs roku, man drusku veirok vāg.” A ūtrīs soka: “Nu i es paļeidzēju.” Trešīs: “I maņ vāg drusku.” Komer roka, roka, im muca pļeisa, i ņi zalta, ņi poša. I izgaisa.
(Lendži 2013)
02-T15-V3-Vp3
Pupa izauga cik tī gara varēja dabasūs izkopt. Kope, kope, jau pupai gols, kļīdz. Pupa soka: “Pagaidi, es vēļ izaugšu leloka i tiksi dabasūs. Tys otkon kop pa tū pupu. Izkop, jis teik dabasūs. Nu vot izkopja. A tī nu zemis vaicoi: “ Kas tī lobs?” Soka: “ Naradzu ņiko, taids pats kai jyus radzat, zylums viņi jir.” A jau pupa soka: “ Beigai golūtņe acaspīdās dabasūs, veirs, as navaru tikt. Kop zjamī.” Nu jys tūreiz kai šļuka zjamī, tai pupai vyss lelūs zorus appļāsa, palyka teidi mozī zoreņi kai lapeņis. Vot pupa izgo teidu tīvu stumbru, garu i mozys lapeņis.
(Lendži 2013)
02-T15-V3-Vp2
Dzeivoja meža vierss, vepris i gaiļs. Gaiļs soka: “ Atnok zīma. Solts. Taisēsim moju.” Taisa moju. Vierss soka: “ Es styproks, raušu apšu kūkus.” Vepris – tu rūc fundamentu, akmiņus liksim. A tys gaiļejts- tū soka: tuļeit pļieššu zoļi, byus cysys jumtu segt. Nu sarunoj vysi, iztaisa moji. Dzeivoi vysi treis- gaiļam lokta augšok, viersiets guļ, tys vepriets toža guļ. Drūši te mojos. Naktī pi durovu klauvei. Gaiļs tys izdzierds aizīt, soka: “Nav lobi- bandīti voi zagļi.” Sytās pi durovu: “Laid vydā.” Nalaiššu vys.” Vylks atīt jau pēc to veprieša, i viersi sapļiess. “ Nalaiššu vys.” “ Nalaissit, sajaukšu jiusim vysu moju i cauri.” Īlaiž. Tys vylks kei kreit pyrmam tam veprim. Vierss otkon ar rogiem tū vylku salauž. A gaiļieic izlac iz jumta i kļīdz: “Puiši, tauta paļeidzīt mysim nu nalaimis. Īgo meža bandīts mysim veprieti pļieš i viersieti. As iz cakula siežu i kļīdzu..”
(Lendži 2013)
02-T7-V1-Vp1
Lopsa un vuorna
Vacuomuote pakuora kaļtētīs sīru. Vuorna tū paķāra un uzalaidās kūkā. Lopsa atnuok nu meža un soka vuornai: “Kūmeņ, kaids tav smuks kažuceņš, ai, kūmeņ, kaids tav smuks baļsteņš!” A vuornai gribīs pazaļīļāt, un tei kai soka: “Krā,” tai sīrs nu mutis uorā un lopsai zūbūs.
(Lendži 2013)
Latgaliešu folklora. 2005 ©
Visus jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz webmaster@ru.lv